Septiņas dienas Eiropā

Latest Episodes:

Par bērnu nabadzību Eiropā un Latvijā. Arī par Poliju, Lielbritāniju un Turciju Aug 08, 2016

Show notes

Raidījumā saruna par bērnu nabadzību Eiropā un Latvijā. Ko valstis un Eiropas Savienība dara, lai mazinātu nabadzības riskam pakļauto bērnu skaitu? Studijas viesi: Latvijas Universitātes pētnieks, demogrāfs Ilmārs Mežš, LM Bērnu un ģimenes politikas departamenta direktore Līga Āboliņa un LM Sociālās iekļaušanas un sociālā darba politikas departamenta direktore Elīna Celmiņa. Vēl raidījumā sekojam līdzi notikumu attīstībai Polijā un pievēršamies arī kārtējām prognozēm par to, cik no šobrīd Lielbritānijā dzīvojošajiem ES pilsoņiem varētu nākties valsti pamest. Kā arī zīmējam Turcijas un Rietumu attiecību scenārijus. Turcijā pēc apvērsuma mēģinājuma apcietināti jau apmēram 13 000 iespējamo sazvērnieku. Tāpat no darba atlaisti vairāki desmiti tūkstoši militārpersonu, skolotāju, augstskolu pasniedzēju un mediju darbinieku. Rietumi Turcijas valdības darbības kritizē visai asi, tāpēc vaicājam politoloģei Agnesei Lācei, kā notiekošais varētu ietekmēt Rietumu un Turcijas attiecības. Šobrīd situācija ir ļoti interesanta, tādēļ ka sākotnējās reakcijas uz Turcijā notiekošo militāro apvērsumu , protams, bija nosodījums , bet pēc tam, diezgan drīz sekoja nosodījums attiecībā uz paša Erdogana darba metodēm un to, kā viņš rīkojas, lai mazinātu šī apvērsuma ietekmi vai sodītu tos, kurus viņš uzskata par vainīgiem. Un gan ES, gan ASV ir uzsvērušas, ka sagaida demokrātisku šīs situācijas risinājumu. Tā kā šobrīd process attīstītās, ka ļoti daudz personu tiek arestētas vai atlaistas no amatiem, tad protams parādās bažas arī no ES puses, kā tiks īstenots tālāk vispār sadarbības platformas, gan attiecībā uz bēgļu krīzes risināšanu, gan vīzu liberalizāciju, gan ekonomisko sadarbību, jo nav uzticības tam, ka Turcija ir tiesiska, uz likuma varas balstīta valsts, kurā ievēro cilvēktiesības, preses brīvību. Tas, kā šobrīd politiskā dzīve notiek Turcijā, nav atbilstoši Rietumu vērtībām, un tas noteikti ietekmēs to, kāda būs sadarbība turpmāk. Vai tāpēc Turcija izstāsies no NATO, to es nevaru spriest, visdrīzāk, ka tā nenotiks. Vai tas palēninās Turcijas ceļu ES virzienā? Pilnīgi noteikti, un tas jau tāpat bija ļoti lēns. Vai tas ietekmēs ES līgumu ar Turciju par bēgļu krīzes regulēšanu - pilnīgi noteikti. Kā tas notiks - es nezinu, vai tas būs šīs te vienošanās pārtraukšana vai finansējuma aizkavējums līdz situācijas normalizācijai - iespējams. Bet tāda diezgan tieša ietekme būs uz visiem šiem te sadarbības forumiem.

Mediju atbildība teroristisku notikumu laikā Aug 01, 2016

Show notes

Raidījumā Septiņas dienas Eiropā saruna par mediju atbildību teroristisku notikumu laikā - ir bijuši gadījumi, kad nozīmīga informācija tiek noklusēta, bet citos - tiek publicēti nepārbaudīti fakti. Kas darāms, lai nekļūstam par to, par ko lasām? Viešņa studijā: Baltijas Mediju izcilības centra vadītāja Rita Ruduša Vēl raidījumā pētām, kā mediji reaģē uz masu slepkavībām un par ko raksta vairāk - par pašu varmāku vai viņa upuriem. Pievēršamies arī pirmajai sievietei - ASV prezidenta amata kandidātei no lielajām partijām un sekojam līdzi Eiropas Savienības un Turcijas līguma izpildei.

Nauda, medicīna un politika sportā; meli politikā; notikumu attīstība Turcijā Jul 25, 2016

Show notes

Raidījumā Septiņas dienas Eiropā saruna par naudu, medicīnu un politiku sportā un gaidāmajām Rio Olimpiskajām spēlēm. Studijas viesis: sporta žurnālists Armands Puče. Vai nauda, medicīna un sporta politizēšana ir jaunie "olimpiskie ideāli"? Sekojam līdzi notikumu attīstībai Turcijā un skaidrosim, kā tie var ietekmēt Eiropu. Vēl raidījumā filozofes Skaidrītes Lasmanes komentārs par meliem politikā; kā arī pievērsīsimies ASV prezidenta vēlēšanām un oficiālā republikāņu partijas kandidāta Donalda Trampa izteikumiem par NATO un Baltijas valstīm. Meli politiķu komunikācijā Viens no “Brexit” referenduma lielākajiem pārsteigumiem bija kampaņu spēja safabricēt šķietami nenoticamus melus, kuriem daļa vēlētāju tomēr noticēja. Un tam netraucēja nemitīgā melu atmaskošana un atspēkošana. Boriss Džonsons, viens no britu politiķiem, kas kampaņas laikā izteica dažādus nepatiesus apgalvojumus saistībā ar Eiropas Savienību, nu ir kļuvis par Lielbritānijas ārlietu ministru. Komentē Latvijas Universitātes vadošajai pētniece Skaidrīte Lasmane. "Vispirms - kas tad tie meli tādi ir? Parasti ar meliem saprot apzināti maldinošu ziņu, kas tiek sūtīta verbāli vai rakstiski. Meliem vienmēr ir nolūks iegūt sev kādu labumu. Tas, ka šī definīcija, protams, nav pilnīga, bet skaidrs, ka meli ir ļoti dažādi. Ir pat sabiedrībā pieļaujamie meli, arī politikā. Ar likumu atļauti meli, piemēram, policijas nopratināšanā, lai iegūtu informāciju no noziedznieka. Meli ir ļoti dažādi, bet parasti politikā runā vai nu par maziem, vai lieliem meliem, vai visvairāk par negantiem, negodīgiem un bezkaunīgiem meliem. Kas attiecas uz šiem britu politiķiem un viņu lomu šajā "Brexit" balsojumā un melu lomu šajā balsojumā, tad es domāju, ka tie tomēr ir kvalificējami kā ļoti lieli meli, no kuriem zināmā mērā ir atkarīga vesela nācijas nākotne. Turklāt neparedzama nākotne. Un šeit ir jāsaka, ka vislielākā nozīme melu atklāšanā, melu diagnosticēšanā un atmaskošanā ir tieši žurnālistiem, kas arī šoreiz tā bija, kas arī daudzos Latvijas gadījumos ir tāpat. Melu sekas politikā ne vienmēr ir prognozējamas. Un meli politikā ir liels risks, tas vai nu skar vai nu politiķu personīgo stāvokli vai arī sabiedrības stāvokli, ja tā uzklausa šos melus. Daudzkārt jau meli aizmirstas un tālāk jau būs citi notikumi un citi meli. Domāju, ka tālāk jau tas atbildības moments netiek uzvelts uz tiem, kas melo. Līdzvainīgi ir arī balsotāji, tā sabiedrības daļa, kura notic."

Kā varētu izskatīties “Brexit” britu jaunās premjeres Terēzas Mejas vadībā? Jul 18, 2016

Show notes

Raidījumā Septiņas dienas Eiropā pievērsīsimies britu jaunajai “dzelzs lēdijai” Terēzai Mejai (attēlā) un tam, kā varētu izskatīties viņas vadītais “Brexit”. Terēza Meja ir kļuvusi tikai par otro sievieti Lielbritānijas premjerministri valsts vēsturē. Protams, viņu ļoti labprāt salīdzina ar Mārgaretu Tečeri. Šobrīd Mejai tas varētu būt pagodinoši, lai gan ilgtermiņā viņas ietekme uz valsti diez vai būs tāda pati, kā dzelzs lēdijai. Politologs Daunis Auers uzskata, ka atkārtot Tečeres fenomenu Mejai nebūs iespējams. Tečerei bija pilnīgi jauns un svaigs redzējums par Lielbritāniju – pirmām kārtām jau par ekonomiku, bet papildus, arī ārpolitiku un iekšējiem Lielbritānijas politiskās dzīves jautājumiem. Mejai šāda svaiga redzējuma nav. Savā ziņā viņa arī to pati atzina uzrunā uzreiz pēc apstiprināšanas premjerministres amatā. Studijā saruna par to,vai eiropieši padevušies bailēm, vai bēgļu krīze un regulāri terora akti mainījuši mūsu uztveri. Raidījuma viesis: Rīgas Stradiņa Universitātes profesors Deniss Hanovs. Naktī uz sestdienu Turcijā notika valsts apvērsuma mēģinājums. Tas izgāzās, un jau rīta pusē sākās aresti. Šobrīd to skaits jau ir sasniedzis sešus tūkstošus cilvēku, no kuriem aptuveni puse ir prokurori un tiesneši. Izskanējušas arī versijas, ka saraksti ar arestējamām personām ir sagatavoti iepriekš un gaidījuši īsto brīdi. Tāpat izskanējuši viedokļi, ka patiesībā aiz apvērsuma mēģinājuma stāvējis pats Turcijas prezidents Redžeps Tajips Erdogans. Žurnālista Anda Sedlenieka komentārs. "Es domāju, ka tās ir galvenokārt spekulācijas, jo tā versija šķiet pārāk fantastiska un arī apvērsuma norises gaita liecina, ka prezidents ļoti bieži izskatījās apjukuma priekšā, un grūtas izvēles priekšā un tas nenotiktu, ja viņš pats būtu vadījis šo apvērsumu. Bet tas neizslēdz iespēju, ka viņš varētu būt, ja ne tieši zināt, tad nojaust par šo apvērsumu un tad ar kādām savām darbībām pasteidzināt tā sākumu. Jo tas izskatījās, teiksim tā, ļoti netipisks Turcijas armijai un tās vēsturiskajai pieredzei. Jebkurā gadījumā varu teikt, ka visu mēs nekad neuzzināsim, bet es tiešām domāju, ka tās ir spekulācijas, ka Erdogans varētu būt uztaisījis apvērsumu pats pret sevi. Erdogans, protams, izmanto situāciju un virza visu iespējamo, lai vēl vairāk nostiprinātu savu varu. Tur nekādu pārsteigumu nav. Tajā skaitā arī samazinot jaunu apvērsumu iespējamību. Un jauna apvērsuma iespējamība, es domāju, ir ļoti augsta… Ja sāksies represijas armijā, tas ir tikai laika jautājums, kad šādi notikumi atkārtosies."

Vācija aicina pret Krieviju ieņemt mazāk konfrontējošu nostāju Jul 11, 2016

Show notes

Raidījumā Septiņas dienas Eiropā runāsim par Vāciju, kur vairāki augstu stāvoši koalīcijas valdības politiķi un sabiedrības domas veidotāji pēdējā laikā sākuši paust viedokli, kas aicina pret Krieviju ieņemt mazāk konfrontējošu nostāju un tā vietā meklēt dialogu un kompromisus. Bet studijā saruna par NATO samitu Varšavā, NATO un Krievijas attiecību dinamiku un par Lielbritānijas, Vācijas un Polijas lomu maiņu NATO ietvaros. Raidījuma viesis: Lavijas Ārpolitikas institūta pētnieks Māris Andžāns. Vēl raidījumā stāstīsim par Ungārijā oktobrī gaidāmo referendumu par Eiropas Savienības vēlmi pārvietot patvēruma meklētājus uz visām bloka valstīm, tai skaitā Ungāriju. Kā arī pievērsīsimies Rio Olimpiskajām spēlēm - izrādās pilsētai nav naudas, lai nodrošinātu policijas darbu. Vācijas attieksme pret sankcijam pret Krieviju. Vai gaidāma sankciju atcelšana? Teju visas Eiropas Savienības ieviestās sankcijas pret Krieviju ir spēkā jau divus gadus. Bargākās no tām - ekonomiskās, protams, skāra ne vien Krievijas, bet arī eiropiešu budžetu. Tās tika ieviestas 2014. gada 30. jūlijā pēc tam, kad virs Austrumukrainas tika notriekta „Malaysia Airlines” lidmašīna. Jau ieviešot sankcijas, bija valstis, kuras izturējās pret tām mazliet atturīgi, jo Krievija bija ekonomisks partneris un līdz ar to, lēmums bija smags. Piemēram, Vācija pirms sankciju ieviešanas bija veikusi 90 miljardu eiro vērtu tirdzniecību ar Krieviju, tāpēc nav brīnums, ka šo sankciju ieviešana, nebija viegls solis, tomēr visa pasaule skatījās, kāda reakcija būs uz Krievijas darbībām Ukrainā. Jāatzīmē, ka Vācijas attiecības ar Krieviju jau kopš pagājušā gadsimta 90. gadu beigām ir visnotaļ draudzīgas, un Berlīne bieži ir pievērusi acis, kad Kremlim paslīdējusi kāja. Viens no nesenajiem konfliktiem - 2008. gada karš starp Gruziju un Krieviju - daļai Eiropas lika sastingt bailēs un atbalstīt Gruziju. Tā bija tā Eiropas daļa, kas labi atcerējās padomju okupācijas gadus. Toreiz ASV centās panākt, ka NATO izveido dalības rīcības plānu Gruzijai un Ukrainai, bet Francija un Vācija šo plānu nobloķēja. Neko vairāk par pirksta pakratīšanu un kaunināšanu Krievijai piedzīvot nenācās. Ukrainas karš un Krimas aneksija gan Kremlim neļāva tikt cauri sveikā. Tomēr karš vēl nav beidzies, Krima aizvien ir Krievijas sastāvā, bet balsis Berlīnē arvien skaļāk sāk runāt par maigākām attiecībām ar Kremli. Vācijas ārlietu ministrs Franks Valters Šteinmeiers bieži izteicis iebildumus un šaubas par NATO klātbūtni Baltijas valstīs, tajā pašā laikā nesenā intervijā vācu laikrakstam “Bild” Šteinmeiers sacīja, ka neviens nevar novērtēt NATO darbības kā draudus Krievijai. Ļoti tieši kritizēt NATO darbības un atbalstīt Krieviju Šteinmeiers neatļaujas, tomēr šī intervija vēlāk vācu presē tika tik ļoti interpretēta, ka viņa vietnieks Gernots Ērlels brīdināja, ka šādas nekontrolētas situācijas var novest līdz pat karam. Jāpiemin, ka Šteinmeiers ir populārākais politiķis Vācijā - viņu atbalsta 75% iedzīvotāju. Aptuveni tik pat atbalsta Šteinmeiera attieksmi pret Krieviju. Šeit jāpiebilst, ka NATO spēku izvietošanu Baltijas valstīs atbalsta vien 9% vāciešu. Savukārt bijušais Vācijas vēstnieks ASV, Volfgangs Išingers izteicies, ka “Krievija šobrīd nav īsti atvērta dialogam, tomēr mums vajadzētu viņus apbērt ar piedāvājumiem”. Lielākā daļa maigo mājienu, ka jāuzlabo attiecības ar Kremli, ka varbūt vajadzētu pārskatīt sankcijas, nāk no sociāldemokrātu partijas, tomēr atbalsts jūtams arī no Merkeles koalīcijā esošās Kristīgi sociālā savienības. Tās līderis Horsts Zīhofers izteicies, ka “sankcijām pret Krieviju nevajadzētu būt pastāvīgām, jo bloka mentalitāte šādiem laikiem nav piemērota”. Neapšaubāmi uz vācu politiķiem tiek izdarīts pamatīgs spiediens no uzņēmēju puses, jo, neskatoties uz to, ka Krievija nav starp top 10 eksporta tirgiem, daudzas vācu kompānijas ir ieguldījušas Krievijā lielu naudu un sankcijas nepalīdz ieguldījumus atgūt. Vai Vācijas un citu līdzīgi domājošu politiķu balsis varētu mainīt ES kopējo attieksmi pret Krieviju un ieviestajām sankcijām pret to, komentē politologs Ojārs Skudra. „Sakarā ar „Brexit” rezultātiem pastāv viedoklis, ka līdz ar to ES ietvaros ir samazinājies to valstu un valdību vadītāju spēks, kuri iestājas par sankciju saglabāšanu tikmēr, kamēr nav panākts nopietns progress austrumu Ukrainā. Pretēji vispār zināmajam Itālijas, Ungārijas premjeri, var minēt vēl arī Austriju un Čehiju kā valstis, kuras aicina uz sankciju mīkstināšanu. Bet arī šo valstu vadītāji tālāk par tādiem diplomātiskiem soļiem un tādu jautājumu apspriešanu nav gājuši. Ja nebūs būtiska progresa noregulējuma virzienā Austrumukrainā un plašākā kontekstā NATO un Krievijas attiecībās un ja mūs nesagaidīs kaut kāds pārsteigums prezidenta vēlēšanās ASV, visticamākais līdz nopietnai sankciju samazināšanai vai sašaurināšanai nākamā gada janvārī mēs nenonāksim.”

Pēcreferenduma vēji Lielbritānijā un Eiropā Jul 04, 2016

Show notes

Raidījumā Septiņas dienas Eiropā sekosim līdzi notikumu attīstībai Lielbritānijas iekšpolitikā - pēc Kamerona atkāpšanās tiek meklēts jauns toriju partijas un valdības vadītājs, taču vismaz pagaidām neviens uz Kamerona krēslu neraujas. Pēcreferenduma vēji šūpo arī opozīcijā esošo leiboristu partiju, kuras parlamenta deputāti izteikuši neuzticību partijas vadītājam Džeremijam Korbinam, kurš gan pagaidām spītīgi atsakās pamest vien pagājušajā gadā izcīnīto krēslu. Studijā saruna par Eiropas Savienības nākotnes variantiem un to, kam tie būtu izdevīgi.Raidījuma viesi: RSU Eiropas studiju fakultātes Politikas zinātnes katedras vadītāja, profesore Ilga Kreituse un Latvijas ārpolitikas institūta direktora vietnieks Kārlis Bukovskis. Vēl raidījumā pievērsīsimies citām “Brexit” sekām - pieaugošajai naida runai, kas veltīta imigrantiem, kā arī Stambulas Ataturka lidostā notikušajiem teroraktiem. Kurš būs nākamais britu premjers? Deivids Kamerons stājās Lielbritānijas premjerministra amatā 2010. gadā, pēc tam, kad 13 gadus pie varas bija leiboristi. 24. jūnijā pēc zaudējuma referendumā par dalību Eiropas Savienībā Kamerons paziņoja, ka atkāpsies no amata, kad viņa konservatīvā partija izvēlēsies jaunu līderi septembra sākumā. Līdz ar šādu paziņojumu, cilvēki sākuši prātot, kas varētu kļūt par Kamerona pēcteci. Jau uzreiz pēc Kamerona paziņojuma, kā viens no potenciālajiem premjerministriem tika nosaukts Boriss Džonsons, bijušais Londonas mērs, konservatīvās partijas pārstāvis, kurš kļuva par vienu no skaļākajām „Brexit” kampaņas balsīm. Tieši viņa atbalsts kampaņai šķita kā pamatots iemesls Džonsonam pārņemt varu un vest valsti viņa atbalstītajā virzienā. Tomēr pagājušā nedēļā Džonsons paziņoja, ka nekandidēs uz vakanto amatu, liekot domāt, ka viņš nav ieguvis atbalstu partijas iekšienē. Tā pat runas par iespējamu kandidēšanu uz premjera amatu noraidījis finanšu ministrs Džordžs Osborns, kā nekā - viņš atbalstījis valsts palikšanu ES. Tomēr tas nenozīmē, ka uz premjera krēslu nav tīkotāju - pagājušajā nedēļā savu kandidatūru pieteica vairāki cilvēki. Viens no potenciālajiem premjeriem ir šī brīža darba un pensiju ministrs Stefans Krebs (Stephan Crabb). Dzimis Skotijā, uzaudzis šķirtā ģimenē un daudz runājis par savu personīgo pieredzi ar pabalstiem un to, kā tie palīdzējuši izdzīvot. Šo punktu daudzi viņa partijas pārstāvji uzskata par ļoti simpātisku, jo tas veido labu kontrastu ar konservatīvās partijas privātskolu audzēkņiem pirmajās rindās. Krebam līdzās stājas veseli četri konkurenti. Viens no viņiem - bijušais aizsardzības ministrs Laems Fokss, kuram savs amats bija jāpamet pirms pieciem gadiem, jo viņš ļāva savam draugam Adamam Veritijam kļūt par neoficiālu padomnieku, kā arī atļāva dzīvot savā Londonas mājā bez īres maksas. Šobrīd savā nule uzsāktajā cīņā par toriju līdera amatu, viņš norāda, ka bez „Brexit” viņu interesē Lielbritānijas veselības aprūpes sistēma, jo viņš pats pēc izglītības ir mediķis. Jāpiebilst, ka šī nav pirmā reize, kad Fokss mēģina iegūt toriju līdera amatu, 2005. gadā viņš nesekmīgi kandidēja konservatīvās partijas līdera vēlēšanās. Abiem kungiem pievienojas tieslietu ministrs Maikls Govs, kurš bija Borisa Džonsona labā roka „Brexit” kampaņas laikā. Tomēr pēc tam, kad rezultāti tika paziņoti Govs saprata, ka Džonsons nav īsti piemērots premjera amatam. Govs bieži raksturots kā ļoti patīkams, pieklājīgs un komunikabls. Un kā nu ne - savu karjeru sācis BBC, vēlāk rakstījis un kļuvis populārs ar savu sleju laikrakstā „The Times”. Govs parlamentā ievēlēts 2005. gadā. 2010. gadā Deivids Kamerons viņu iecēla par izglītības ministru, bet par tieslietu ministru Govs kļuva pēc tam, kad Kamerons mēģināja uzlabot toriju tēlu, rotējot konservatīvās partijas ministrus. Savu kandidatūru pieteikušas arī divas dāmas un „The Guardian” ziņo, ka galvenā cīņa būs tieši viņu starpā. Viena no viņām Lielbritānijas enerģijas un klimata pārmaiņu ministre Andrea Ledsoma. Arī Ledsoma pārstāv to toriju pusi, kas kampaņas laikā slējās aiz Borisa Džonsona un atbalstīja valsts izstāšanos no ES, bet pēc Džonsona lēmuma nekandidēt uz partijas līdera amatu, pati arī ir gatava valsti stūrēt tautas vairākuma norādītajā virzienā. Ledsoma politikā ir visnotaļ īsu laiku - mazliet vairāk nekā sešus gadus, tomēr kāpusi pa karjeras kāpnēm ļoti strauji. Pirms ienākšanas politikā viņa vairāk nekā 25 gadus strādājusi banku un finanšu sektorā. Daudzi viņā saskata Margaritas Tečeres Dzelzs lēdijas garu. Otra dāma ir iekšlietu ministre Tēreze Meja, kura aizstāvēja palikšanu ES, tomēr pēc balsojuma norādīja, ka „”Brexit” nozīmē „Brexit”” un vēlētāju balsojums ir jāciena. Meja jau sešus gadus ir iekšlietu ministre, kas ir neparasti ilgs laiks, parasti šo amatu pamet krietni ātrāk. Arī viņā daudzi saskata „Dzelzs Lēdiju”. Mejai ir krietni lielākā politiskā pieredze nekā Ledsomai, viņu parlamentā pirmo reizi ievēlēja 1997. gadā. Tiesa, iespējams, ka daudzi viņas partijas biedri nav aizmirsuši viņas teikto 2002. gada partijas konferencē, ka viņi ir “šķebinošas partijas’’ biedri. Viņa arī aicinājusi Lielbritāniju izstāties no Eiropas cilvēktiesību konvencijas. Šo ideju gan viņa solīja atmest, ja kļūs pa premjerministri. Pirms politiķes karjeras Meja strādāja Anglijas Bankā.

Lielbritānijas referendums: kas britus un ES gaida nākotnē Jun 27, 2016

Show notes

Raidījuma Septiņas dienas Eiropā fokusā Lielbritānijas referendums par dalību Eiropas Savienībā: pētīsim to, kas britus gaida nākotnē pēc pēdējā gada šķēpu laušanas par un ap “Brexit”, savukārt, studijā saruna par referenduma iznākumu, tā ietekmi uz Eiropas Savienības nākotni un turpmākām ES un Lielbritānijas attiecībām. Kā arī to, kā finanšu tirgi reaģējuši uz šādām ilgstošām svārstībām un neziņu. Studijā: Latvijas Universita'tes asociētais profesors, domnīcas "Certus" pētnieks Daunis Auers, "SEB Bankas" Finanšu tirgus pārvaldes vadītājs Andris Lāriņš. Pa tālruni sazināmies ar Ilzi Kalvi Lielbritānijā. Vēl raidījumā pievērsīsimies bēgļu krīzei: pagājušajā nedēļā ANO paziņoja, ka bēgļu skaits pasaulē pārsniedzis 65 miljonus cilvēkus. Meklēsim atbildi uz jautājumu, kā šādā situācijā jārīkojas Eiropai. Lielbritānijas referenduma rezultāti: zaudējumi un ieguvumi Bezprecedenta gadījums, kas iespējams paraus vaļā populistu un eiroskeptiķu pandoras lādi, tā varētu raksturot Apvienotās Karalistes balsojumu pret palikšanu Eiropas Savienībā. Lai cik pievilcīgi būtu argumenti, kurus parasti min tie, kas visās problēmās vaino Eiropas Savienību un Briseles tehnokrātus, realitātē neskaidrība un šoks izraisa lielākus zaudējumus. Piemēram, sekojot ziņām par Lielbritānijas izstāšanos no ES, mārciņa jau ir zaudējusi vairāk nekā iepriekšējās finanšu krīzēs kopā. Daži aprēķini liecina, ka britu ekonomika ar vienu „nē” referendumu ir zaudējusi tik daudz naudas, cik vairākos gados būtu iemaksājusi Eiropas Savienības budžetā. Papildus ekonomiskajām bažām, Lielbritānijā ir izveidojusies iekšpolitiskā krīze, kas apdraud visas Apvienotās Karalistes nākotni. Kā sociālajos tīklos jokoja simtiem lietotāju, iepazīstieties, Jūsu jaunais premjerministrs ir jocīgais Boriss Džonsons, kurš jau paziņojis, ka referendums nebūt nenozīmē muguras pagriešanu Eiropai. „Šis referendums nenozīmē, ka Apvienotā Karaliste būs mazāk vienota vai mazāk eiropeiska. Es vēlos uzrunāt miljoniem cilvēku, kuri nepiedalījās referendumā vai arī balsoja par palikšanu ES, īpaši jau jauniešus. Šis balsojums nenozīmē, ka mēs kļūsim izolēti vai ka mēs sagrausim visus tiltus ar Eiropu. Esmu pārliecināts, ka mēs nevaram pagriezt muguras pret Eiropu. Mūsu bērni un mūsu mazbērni tāpat varēs izbaudīt brīvu pārvietošanos, izkopt dažādu kultūru izpratni, visu to, kas mūs padara par daļu no eiropeiskās identitātes,” atzīst Boriss Džonsons. Šā brīža Lielbritānijas premjerministrs Deivids Kamerons jau paziņojis, ka atkāpsies no amata rudenī, lai dotu pienācīgi ilgu laiku jaunajai valdībai sagatavoties grūtajam darbam, izstāties no ES. Lielā mērā jukas ir sākušās ne tikai partiju vadītāju līmenī, bet arī Apvienotās Karalistes sastāvā. Leiboristi pieprasījuši sava līdera Džeremija Korbina atkāpšanos, kamēr pats Korbins uzskata, ka viņš varētu turpināt vadīt partiju. Savukārt ierastie Apvienotās Karalistes nemiera cēlāji skoti un ziemeļīri jau paziņojuši, ka vēlētos runāt ar ES par savu valstu palikšanu blokā. Kamēr Ziemeļīrijas vadība paudusi gatavību rosināt balsojumu par pievienošanos Īrijai, Skotijas premjerministre Nikola Stērdžena paziņojusi, ka skoti varētu atkārtot pirms diviem notikušo neatkarības referendumu. Iemesls tam ir „Brexit” balsojuma dati, kas apliecina, ka vairāk nekā 60% skotu iestājās pret aiziešanu no ES.

Visa Eiropa ar aizturētu elpu gaida Lielbritānijas lēmumu referendumā Jun 20, 2016

Show notes

Raidījumā Septiņas dienas Eiropā pievērsīsimies notikumam, ko visa Eiropa gaida ar aizturētu elpu - Lielbritānijas referendumam par palikšanu Eiropas Savienībā. Bet studijā saruna par gatavošanos NATO samitam Varšavā, par pēdējā laika militārajiem manevriem un mācībām Polijā un Baltijā, kā arī par to militāri stratēģisko un stratēģiskās komunikācijas nozīmīgumu gan mums, gan tiem, kas aiz NATO robežām. Raidījuma viesis: Drošības un stratēģiskās pētniecības centra pētnieks Toms Rostoks. Vēl raidījumā apskatīsim ASV sabiedrības strīdus ābolu- Konstitūcijas otrajā labojumā paredzētās tiesības nēsāt ieroci. Lielbritānijas pirmsreferenduma cīņas 23. jūnijā Lielbritānijā notiks referendums par dalību Eiropas Savienībā. Kad gada sākumā šo referendumu izsludināja, diez vai daudzi eiropieši domāja, ka briti tiešām varētu izstāties, jo britu vēlmi palikt ES apstiprināja absolūtais vairākums pagājušā gada aptauju. Taču tagad, kad kampaņas rit pilnā sparā, situācija ir mainījusies, izstāšanās atbalstītāju saime kļuvusi lielāka un reti kurš spēj un vēlas prognozēt, kā mūsu kontinents izskatīsies Jāņu rītā. Lielākā daļa pirmsreferenduma cīņu laika aptaujas rādījušas visnotaļ līdzīgus rezultātus, abās pusēs esot ap 40% britu, bet priekšā par pāris procentpunktiem tomēr turoties palikšanas atbalstītājiem. Visu laiku skandēja, ka rezultātu izšķirs neizlēmušie vēlētāji. Kā rāda „Finansial Times” apkopotie dati, viņu skaits kopš septembra sarucis no pamanāmiem 25 līdz vien 8%. Lai noskaņotu vēlētājus pieslieties vienai vai otrai grupai, kampaņu rīkotāji izmanto ļoti skaļus, bieži absurdus faktus. Piemēram, izstāšanās kampaņa, ko īsāk mēdz dēvēt par brexiteriem, norāda uz tādiem Eiropas Savienības ieviestiem ierobežojumiem, kā banānu tirdzniecība tikai ķekaros pa trim. Tā pat brexiteri biedē ar 75 miljoniem turku, kuri ierastos Eiropas Savienībā, pateicoties bezvīzu režīmam. Tas nozīmē, ka visi Turcijas iedzīvotāji it kā grasās doties Rietumu virzienā. Tiesa, arī palikšanas atbalstītāji nav balti un pūkaini, pārsvarā gan ar ne tik skaļiem meliem, bet gan puspatiesībām, ziņojot, ka pametot ES briti ietaupīs vien mazliet vairāk nekā piecus miljardus mārciņu gadā, kaut arī īstu aprēķinu par to nav un ietaupījums ir iespējams arī divreiz lielāks. Viņi pat norāda uz 2,2 miljoniem britu, kas dzīvo Eiropas Savienībā un, iespējams, būtu spiesti atgriezties Britu salās, bet reāli precīzs skaitlis nav zināms un dati svārstās no 1 - 2 miljoniem. Tāpat, protams, arī biedēšana ar sabrukušu ekonomiku kā izstāšanās sekām.

Vai 315 miljardu vērtais Junkera investīciju plāns sekmēs Eiropas ekonomisko attīstību? Jun 13, 2016

Show notes

Šonedēļ raidījumā Septiņas dienas Eiropā pievērsīmies Junkera investīciju fondam, kam būtu jāpalielina Eiropas ekonomiskās attīstības apgriezieni. Studijā saruna ar Eiropas Parlamenta deputātu Robertu Zīli par aktuālo Eiropā - migrāciju un migrantiem, "Brexit" un "RailBaltic" projekta attīstību. Vēl raidījumā stāsti par NATO militārajiem manevriem Austrumeiropā un Krievijas reakciju uz tiem, kā arī skaidrosim, kas ir Ramdāna mēnesis un ko tas nozīmē musulmaņiem. Junkera plāns dzīvē Apritējis gads kopš tā sauktais Junkera investīciju plāns silda Eiropas ekonomiku. Politiķiem ļoti patīk izcelt, ka viņu programmas darbojas un ir efektīvas. Arī Eiropas Komisijas (EK) prezidents Žans Klods Junkers savos paziņojumos uzsver, ka plāns ir svarīga sastāvdaļa no EK programmas, kā atjaunot ekonomisko izaugsmi. Lielākā problēma pēc krīzes Eiropā ir gausais apjoms, kādā tiek ieguldīta nauda jaunos projektos. Tam iemesls nav naudas trūkums, bet gan investoru minstināšanās naudu ieguldīt. Tāpēc arī EK piedāvāja iespēju kļūt par riskantāko darījumu garantu. Ieguldīt nedaudz savas naudas, lai tā iedrošinātu arī investorus ieguldīt savējo. Šobrīd, gadu pēc šīs programmas darba, EK ieguldījusi 12 miljardus eiro, kamēr investori - 100 miljardus. Kopējās plāna ambīcijas ir panākt 300 miljardu eiro lielas investīcijas. Atsaucība Eiropā ir tik liela, ka plāna darbības termiņš ir pagarināts arī pēc nākamā gada beigām. Latvijā šobrīd vēl neviens projekts nav tapis par Junkera programmas līdzekļiem, EK pārstāvniecības Latvijā ekonomikas padomnieks Mārtiņš Zemītis iepriekš Latvijas radio atzina, ka ir atsevišķi projekti, kuri varētu saņemt ievērojamu finansējumu. Pagaidām publiski skaļāk minētais ir Ķekavas apvedceļš.

Vai protesti Francijā var ietekmēt gaidāmo Eiropas čempionātu futbolā? Jun 06, 2016

Show notes

Raidījumā Septiņas dienas Eiropā pētīsim, kā attīstās protesti Francijā pret izmaiņām darba likumā un kā tie var ietekmēt gaidāmo Eiropas čempionātu futbolā. Studijā saruna par partnerattiecībām un likumdošanu, kā arī Latvijas pēdējo vietu Eiropas Varavīksnes indeksā. Raidījuma viešņa juriste Evita Goša. Vēl raidījumā pievērsīsimies cīņai ar terorismu - Irākas armija sākusi ofensīvu, lai atgūtu stratēģiski ļoti nozīmīgo Fallūdžas pilsētu. Vai terora grupējuma kalifāta dienas ir skaitītas?Kā arī fragmenti no "Euronet plus Big Crunch" intervijas ar Eiropas Komisijas pirmo viceprezidentu Fransu Timmermanu par to, kas šobrīd Savienībā aktuāls. Streiki Francijā Pēdējos mēnešus franči streiko pret izmaiņām darba likumdošanā un pēdējās pāris nedēļās protesti pārņēmuši lielāko daļu Francijas. Izmaiņas, kuras izraisījušas streikus, paredz atvieglot kārtību, kādā pieņemt un atlaist darbiniekus, uzņēmumiem atvieglot kārtību, kādā var samazināt atalgojums, darba devējiem būtu lielāka iespēja vienoties ar darbiniekiem par darbu svētkos un īpašiem, piemēram, kāzu un maternitātes atvaļinājumiem. Reforma neplāno mainīt darba laika regulējumu, tas paliktu kā šobrīd - 35 stundas nedēļā -, bet tā tiktu noteikta kā vidējā likme, ar iespēju darba devējiem vienoties ar arodbiedrībām par līdz pat 46 stundu darba nedēļu. Izmaiņas likumdošanā plānotas, jo jau vairākus gadus Francijas ekonomikas stagnē, valstij ir milzīgs parāds, pieaug bezdarbs, kas šobrīd vidēji valstī ir ap 10%, bet starp jauniešiem, imigrantiem un zemu kvalificētiem darbiniekiem sasniedz pat 25%. Par spīti tam, pret reformām iebilst ne tikai arodbiedrības, bet arī parlamentā. Latvijas Radio raidījumā “Aktuālā intervija” politologs Aldis Austers norādīja, ka neskatoties uz to, ka valdība uzsver, ka streikotāji pārstāv ļoti nelielu tautas daļu, aptaujas rāda, ka 62% Francijas iedzīvotāju ir streikotāju pusē. Franss Timmermans aicina uz neskatīties uz ES caur mākoņiem Ikgadējā "Euronet Big Crunch" intervijā šogad tika aplūkotas nesenās problēmas, to starpā bēgļu un ekonomiskā krīze, solidaritātes trūkums, Brexit iespējamību, parādu krīze un sabiedrības neuzticību Eiropas institūcijām. Apzinoties ES trūkumus, Franss Timmermans iezīmēja Komisijas attieksmi par gaidāmo Lielbritānijas izstāšanās referendumu, deva konkrētus ieteikumus visu dalībvalstu politiķiem, kā arī aicināja gan iedzīvotājus, gan politiķus neskatīties uz ES caur mākoņiem. Piedāvājam noklausīties visu interviju ar Francu Timmermanu oriģinālvalodā.

Our TOPPODCAST Picks

Follow Us

Stay Connected

Related Podcasts

Links

Stay Connected