Septiņas dienas Eiropā

Latest Episodes:

Saticība, mīlestība un pats svarīgākais - miers. Vērtības, ko pasaule piemirsusi Dec 26, 2016

Show notes

Raidījuma Septiņas dienas Eiropā studijā saruna nevis par krīzēm, kariem, teroru un nāvi, bet par garīgajām vērtībām - mīlestību, saticību un, svarīgākais, mieru - meklēsim veidu, kā atkal iestatīt mūsu morālo kompasu uz Ziemeļiem. Viesi studijā: Latvijas Universitātes Teoloģijas fakultātes docents priesteris Andris Priede un teoloģijas un skatuves režijas studente Estere Pumpura. Eiropols jau pirms kāda laika brīdināja, ka ir liela iespēja piedzīvot teroristu uzbrukumus Eiropā Ziemassvētku laikā. Smagās automašīnas triekšana cilvēku pūlī Berlīnē un bērna-spridzinātāja aizturēšana Ludvigshafenē lielāko uzmanību šobrīd liek pievērst Vācijai. Ja pieaugušo uzbrucēju fenomenu allaž cenšas skaidrot ar kādu iekšēju vilšanos vai piepildījuma trūkumu, tad bērnu izmantošanu ir grūti aptvert. Kā izskaidrot cilvēka vēlmi ziedot savu dzīvību, lai nogalinātu citus, skaidro Rīgas Pedagoģijas un izglītības vadības augstskolas lektore, psiholoģe Kristiāna Lapiņa. Vēl raidījumā sekosim ielenktās Sīrijas pilsētas Alepo civiliedzīvotāju ciešanu cilvēcīgai sejai - tvitermeitenes Banas Alabedas liktenim. Pētīsim arī terorismu. Tas pēdējā laikā ir mainījies - biežāk uzbrukumus rīko vientuļnieki un bērni spridzinātāji. Aplūkosim pašas organizācijas un vientuļnieku teroristu psiholoģisko raksturojumu.

Eirosamitā apspriestais - migrācijas krīze, Alepo slaktiņš, "Brexit" tuvošanās Dec 19, 2016

Show notes

Raidījuma Septiņas dienas Eiropā studijā saruna par 15.decembrī Eiropas Savienības dalībvalstu līderu samitā Briselē apspriesto - migrācijas krīzi, drošības jautājumiem, Sīrijas humāno katastrofu, "Brexit" tuvošanos, ekonomikas izaicinājumiem un daudz ko citu. Raidījuma viesis portāla "Delfi" Eiropas un starptautisko ziņu žurnālists Filips Lastovskis. Vēl raidījumā sekojam līdzi Trampa administrācijas veidošanas aprisēm: kas ir Trampa izvēlētie cilvēki un kā viņu pagātne var ietekmēt ASV attiecības ar Eiropu un Amerikas un pasaules nākotni. Kā arī stāstīsim par ES virzību uz bezvīzu režīmu ar Ukrainu un Gruziju.

Eiropols brīdina par "Daīš" uzbrukumiem; Eiropas ekonomika - populisms un reālitāte Dec 12, 2016

Show notes

Radikālais grupējums „Daīš” plāno sarīkot jaunus uzbrukumus Eiropā - ar šādu brīdinājumu klajā nācis Eiropas policijas birojs Eiropols, norādot, ka uzbrukumi nozīmīgiem infrastruktūras objektiem gan ir maz ticami. Raidījumā Septiņas dienas Eiropā skaidrosim, ko Eiropola brīdinājums par “Daīš” jaunā runas vīra mudinājumu veikt jaunus terora aktus, nozīmē mums Eiropā. Vai pirmssvētku un svētku laikā Eiropas pilsētās varam justies droši? Tuvojas Ziemassvētki, kad visa kristīgā pasaule svinēs vienus no gada svarīgākajiem reliģiskajiem svētkiem. Un šajā laikā Eiropas drošības iestāde Eiropols ir brīdinājusi, ka šogad atkal pastāv augsts risks teroraktiem no radikālajām islāma organizācijām. Galvenokārt tiek minēta tā dēvētā Islāma valsts un atsevišķas "Al-Qaeda" vienības. Eiropola direktors Robs Vainvraits ir brīdinājis, ka risku līmeni apliecina galveno radikāļu runas vīru vēstījumi. "Tas, ko esam pamanījuši pēdējo mēnešu laikā, ir uzsvaru maiņa Islāma valsts līderu vēstījumos. Viņi vairāk iedrošina individuālus kaujinieku uzbrukumus. Iemesls tam ir noteikti ciešākā drošības kontrole, ko Eiropa veic pēc vairākiem uzbrukumiem. Islāma valsts apzinās, ka viņiem ir mazākas iespējas veikt veiksmīgus plaša mēroga uzbrukumus. Tāpat mēs esam novērojuši, ka ievērojami palielinās saistība starp organizēto noziedzību un terorismu. Daudziem no kaujiniekiem ir krimināla pagātne un tas liek vairāk analizēt arī policijas kartotēkas ne tikai pretizlūkošanas savāktos datus. Francija, Vācija, Apvienotā Karaliste un Beļģija, protams, ir ticamākie mērķi, bet jāapzinās, ka vientuļie uzbrucēji pārstāv daudzas Eiropas valstis. Viņu izvēle var krist teju uz katru no Eiropas zemēm. Tas ir Eiropas fenomens un mums jāspēj kopā novērst iespējamus draudus jebkurā vietā," uzskata Robs Vainvraits. Rīgas Stradiņa universitātes pasniedzējs un Latvijas Ārpolitikas institūta pētnieks Māris Andžāns bez jau pieminētās Francijas, Vācijas un Beļģijas pie potenciālajām riska valstīm min arī Zviedriju. Tās ir valstis, kurās ievērojama daļa musulmaņu ir radikalizējusies. Tieši teritoriju trūkums Tuvajos Austrumos padara šo gadu par īpaši bīstamu potenciāliem uzbrukumiem, jo Irākā un Sīrijā paliek aizvien mazāk vietas, kuras kontrolē Islāma valsts. Eiropas ekonomika - populisms un reālitāte Visur čīkst un vaimanā, ka valstis un ekonomika ir katastrofālā stāvoklī, tik jālaiž viņus pie varas, tad viss uzlabosies. Tikmēr bezdarba rādītāji eirozonā un visā Eiropā nokritušies līdz zemākajam līmenim kopš 2009. gada vidus. Saruna ar ekonomisti Raitu Karnīti par populistu traktētu ekonomisko situāciju un reālo ekonomisko situāciju Eiropā. Vēl raidījumā stāstīsim par globālo cīņu ar viltus ziņu portāliem, kā arī piedāvāsim politologa Andra Sprūda komentāru par Angelas Merkeles atkārtotu ievēlēšanu Kristīgo demokrātu partijas vadītājas amatā.

Aizvadīts referendums Itālijā un šogad jau trešās prezidenta vēlēšanas Austrijā Dec 05, 2016

Show notes

Šonedēļ raidījumā Septiņas dienas Eiropā pievēršamies 4. decembrī Itālijā aizvadītajam referendumam par grozījumiem konstitūcijā un šogad jau trešajām prezidenta vēlēšanām Austrijā. Skaidrojam, par ko vēlētāji balsojuši un ko vēlētāju izvēle ietekmēs Eiropas un lokālā līmenī. Studijā vērtēsim vēlēšanu un referenduma rezultātus kopā ar Latvijas Ārpolitikas institūta direktora vietnieku Kārli Bukovski un Latvijas Universitātes asociēto profesoru, politologu Ojāru Skudru. Vēl raidījumā dzirdēsiet žurnālista Anda Sedlenieka komentāru par Asada panākumiem Alepo.

ES un Turcijas šķiršanās scenāriji. Putina pret NATO vērstā retorika Nov 28, 2016

Show notes

Šonedēļ raidījums Septiņas dienas Eiropā sekojam līdzi Eiropas Savienības un Turcijas attiecībām. Erdogans atlaidis nu jau kārtējos 10 000 ierēdņu, kas pēc puča izrādījušies neuzticīgi valdnieka jaunās Turcijas vīzijai. Tieši šādu represiju dēļ Eiropas Parlamenta deputāti vēlas uz laiku iesaldēt sarunas ar Turciju par tās pievienošanos Eiropas Savienībai. 24. novembrī atbalstītajā rezolūcijā EP deputāti norāda, ka jebkurā gadījumā Turcijai jāpaliek cieši saistītai ar ES. Mēs pētīsim, kādi ir ES un Turcijas šķiršanās scenāriji un kas var tās atkal savest kopā. Eiropas Savienības sarunas par iespējamu Turcijas iestāšanos blokā ir jāiesaldē, tā, saprotot, ka arvien nelielāka ir Eiropas ietekme pār notikumiem Turcijas politikā, nolēmis Eiropas Parlaments. Draudzīgais aicinājums reiz būt gataviem pievienoties Eiropas Savienībai nu ir kļuvis par lielāko klupšanas akmeni turku interesēs kaut ko mainīt savā valstī pēc rietumu pasaules standartiem. Īpaši jau pēc jūlijā notikušā apvērsuma mēģinājuma, kad esošais Turcijas prezidents Redžeps Tajips Erdogans tomēr noturējās pie varas. Kā atzīst Latvijas bijušais vēstnieks Turcijā Atis Sjanīts, prezidents Erdogans ir bijis nikns, ka Rietumu sabiedrotie nav asāk nosodījuši potenciālos pučistus. „Turcija nebija apmierināta ar to, kā sabiedrotie Eiropā un pāri okeānam reaģēja uz šo puču. Pareizāk teikt, nereaģēja pietiekami ātri un pietiekami asi. Un tas arī iezīmē tālāko notikumu attīstību – diemžēl, Turcijas līderi izmantoja situāciju, lai izrēķinātos ar tiem, kas gan ir vainīgi puča rīkošanā, gan vērstos pret tiem politiķiem, kas viņiem ir neērti. Īpaši grūti mums būs pieņemt to, ka kurdu minoritāte, kas ir pārstāvēta legāli parlamentā un par kuru ir balsojuši miljoniem cilvēku, ka šai tautas daļai nav legālu tiesību sevi vairs pārstāvēt, jo represijas veiktas arī pret kurdu politiķiem,” komentē Sjānīts. Studijā saruna par Putina arvien skaļāko pret NATO vērsto retoriku, aizvien jaudīgāko militāro tehniku Kaļiņingradā un jaunām, prokremliskām, valdībām Eiropā. Vai varas un amatu maiņa Moldovā, Bulgārijā un Igaunijā sniegusi Putina retorikai plašāku dzirdīgo ausu auditoriju? Vai “Iskander”, “Bastion” un S-400 raķešu sistēmas Kaļiningradas apgabalā jau reāli spēj apdraudēt tuvumā esošās Eiropas metropoles - Berlīni, Varšavu, Kopenhāgenu, protams arī Viļņu un Rīgu? Studijā Nacionālās aizsardzības akadēmijas Drošības un stratēģiskās pētniecības centra vadošā pētniece Ieva Bērziņa. Vēl raidījumā Tuvo Austrumu pētnieka Toma Rātfeldera komentārs par iespējamiem scenārijiem Alepo, kur pirms nedēļas iznīcināja pēdējo slimnīcu. Pievērsīsimies arī Kremlim draudzīgajiem Francijas prezidenta amata kandidātiem.

Galvenie lauksaimniecības politikas izaicinājumi Eiropai un Latvijai turpmāk Nov 21, 2016

Show notes

Raidījumā Septiņas dienas Eiropā sekojam līdzi klimata konferencē COP22 panāktajam un skaidrojam, kādi riskus cīņai ar globālo sasilšanu var gaidīt no Donalda Trampa - cilvēka, kurš netic klimata pārmaiņām. Saruna studijā šoreiz veltīta lauksaimniecībai. Eiropas Komisija saņēmusi Lauksaimniecības tirgus darba grupas ziņojumu un valstu ministri sprieduši par lauksaimnieku pozīciju uzlabošanu pārtikas ķēdē un par Eiropas Savienības lauksaimniecības interešu aizstāvību starptautiskajās tirdzniecības sarunās. Kādi ir galvenie kopējās lauksaimniecības politikas izaicinājumi Eiropai un Latvijai nākamajam periodam? Studijā Zemkopības ministrijas Valsts sekretāra vietniece Rigonda Krieviņa, Tirgus un tiešā atbalsta departamenta direktors Zigmārs Ķikāns, kā arī Latvijas Cūku audzētāju asociācijas pārstāve Dzintra Lejniece. Vēl raidījumā: par Polijas pelēko kardinālu dēvētais Jaroslavs Kačinskis vēlas Eiropadomes prezidentu Donaldu Tusku saukt pie kriminālatbildības par to, ka Tusks, esot Polijas premjers, it kā būtu ļāvis Krievijas izmeklētājiem noklusēt Smoļenskas aviokatastrofas izmeklēšanas rezultātus. Kā arī Kārļa Daukšta komentārs par Angelas Merkeles iespējamo kandidatūru uz ceturto termiņu kancleres amatā.

Ne mans prezidents. Pēc Trampa ievēlēšanas ASV notikuši vairāki protesti Nov 14, 2016

Show notes

Raidījums Septiņas dienas Eiropā pievēršas notikumu attīstībai otrpus Atlantijas okeāna. Pēc Donalda Trampa uzvaras ASV prezidenta vēlēšanās, valstī notikuši vairāki protesti, cilvēki izgājuši ielās ar plakātiem "Ne mans prezidents". Minoritātes un sievietes sāk gatavoties smagiem četriem gadiem. Diskusijā raidījumā piedalās: Latvijas Radio ārzemju korespondents Uģis Lībietis, kurš nule atgriezies no ASV, kur sekoja līdzi prezidenta vēlēšanu norisei, un Latvijas Starptautisko pētījumu centra izpilddirektore Gunda Reire. Vēl raidījumā pievēršamies populismam vēstures diskursā. Komentē LU Vēstures un filozofijas fakultātes profesors, vēstures doktors Harijs Tumans.

ES daudzgadu budžets būs mazāks. Kā tas varētu ietekmēt Latviju? Nov 07, 2016

Show notes

Raidījumā Septiņas dienas Eiropā pētām, kāpēc Eiropas Savienības politikas plānotāju un auto industrijas standartu noteicēju strīdi par to, cik izmešu drīkstētu izplūst no automašīnu izpūtējiem, sāk šķist mazliet smieklīgi pēc „Volkswagen” skandāla. “Volkswagen” dīzeļu skandāls ievadīja milzīgas pārmaiņas auto industrijā. Pasaules lielākā automašīnu ražotāja atziņa, ka tas krāpies ar emisiju datiem, lika apšaubīt līdz šim nesatricināmo Vācijas ražotāju kvalitātes zīmi. Brisele solīja pievērst uzmanību autoražotājiem, bet Eiropas Komisijā tapis projekts īstenībā pat ļaus palielināt izmešu daudzumu. Īpaša sistēma, kas analizē, kad automašīnas tiek pārbaudītas emisiju stendos, lai neizkristu uz piesārņojošajām izmešu daļiņām, ir apzināta krāpniecība. ASV pārbaudēs automašīnas precīzi izpildīja normas stendos, kamēr pat līdz 300 reizēm pārsniedza izmešus, braucot pa ceļu. Šķita, ka pēc šāda skandāla, Eiropas Komisija piegriezīs skrūves jebkādām auto industrijas idejām par emisiju atvieglojumiem. Tomēr jaunākās ziņas liecina, ka EK jau ir tapis melnraksts jauniem noteikumiem, kas ļaus palielināt pieļaujamās izmešu normas. Runā ir par benzīna automašīnām, kurām izmešu daudzums varētu tik paaugstināts par 50%. Un iemesls šim paaugstinājumam ir atziņa, ka testi nav bijuši precīzi, liekot izstrādāt pārāk ambiciozus plānus. Eiropas Parlamenta deputāts Bazs Eikauts, kurš pārstāv „zaļos”, uzskata, ka lielā mērā atbildība jāuzņemas lēmumu pieņēmējiem un tehniskajiem birokrātiem. Dalībvalstu ministri pieņēma lēmumu, ka visas automašīnas var emitēt 160 miligramus izmešu uz kilometru līdz 2019.gadam. Studijā saruna par to, kas notiks ar Eiropas Savienības (ES) budžetu, ja jau tagad ir skaidrs, ka sakarā ar Lielbritānijas izstāšanos un pieaugošajiem izdevumiem migrācijas krīzes un ārējo robežu nodrošināšanai, nākamais ES daudzgadu budžets būs mazāks. Kā samazinājums varētu ietekmēt Latviju? Raidījuma viesis: Finanšu ministrijas Fiskālās politikas departamenta direktors Nils Sakss. Vēl raidījumā: Londonas Augstākā tiesa lēmusi, ka valdība nedrīkst uzsākt „Brexit” procedūru bez parlamenta piekrišanas.

Brīvās tirdzniecības līgumi: plusi un mīnusi. ES solidaritātes problēmas Oct 31, 2016

Show notes

Eiropas Savienības un Kanādas brīvās tirdzniecības līguma noskaņās raidījums Septiņas dienas Eiropā pēta, kas ir šobrīd varas aprindās populārie brīvas tirdzniecības līgumi un kāds no tiem solās būt praktiskais un teorētiskas labums no tiem. Eiropas Savienība gadiem cenšas noslēgt brīvās tirdzniecības līgumu ar Kanādu, ko uzskata par melnrakstu tādam pašam līgumam ar ASV. Tomēr lielu daļu nepatikas pret brīvajiem tirdzniecības līgumiem izraisa tieši noslēpumainība vai jautājuma sarežģītība. Vienkārši izskaidrot šo līgumu būtību un starptautisko brīvo tirdzniecību nav nemaz tik viegli. Turklāt, ne vienmēr tie, kam pieder balsošanas tiesības, vispār vēlas būtību saprast. Ekonomikas profesors Ivars Brīvers gadiem stāsta studentiem par starptautiskās tirdzniecības pamatiem. Viņš uzsver, ka arī mūsdienu brīvā starptautiskā tirdzniecība balstās jau pasen formulētās teorijās. Kā ekonomikas zinātnē kopumā, arī tā balstās uz izdevīgumu jeb priekšrocību starp darījuma pusēm. Studijā saruna par Eiropas problēmām - gan kopīgām, gan tām, kas sāpīgas dažām atsevišķām valstīm. Vai piespiedu solidaritātes retorika ir labākais veids kā cīnīties ar šķietamo atbildības trūkumu, vai tā drīzāk sanāk Eiropas pamatvērtību pielāgošana citiem politiskiem mērķiem? Studijas viesi - ētikas, filozofijas un komunikācijas pētniece Skaidrīte Lasmane, kā arī Saeimas deputāts, Ārlietu komisijas priekšsēdētāja vietnieks Rihards Kols. Vēl raidījumā skaidrojam, ko nozīmē Eiropas Parlamenta Ārlietu komisijas deputātu pieņemtā rezolūcija par Eiropas kopīgās aizsardzības politikas ieviešanu, kā arī pievērsīsimies tam, kā Spānija bija gatava ļaut Krievijas karakuģiem uzpildīt degvielu tās ostā pirms NATO un citi atgādināja, ka kuģi taču ir ceļā bombardēt Alepo.

Kurš galu galā noteiks to, kāds būs "Brexit"? Minskas vienošanās ieviešanas "ceļa karte" Oct 24, 2016

Show notes

Šonedēļ raidījums Septiņas dienas Eiropā pievēršamies Brexit un iekšējām cīņām, kas noris gan starp Lielbritānijas pavalstīm, gan valdības, gan Eiropas līmenī. Kurš galu galā noteiks to, kāds būs Brexit? Studijā saruna par Vācijas kancleres Angelas Merkeles, Krievijas prezidenta Vladimira Putina, Ukrainas vaditāja Petro Porošenko un Francijas vadītāja Fransuā Olānda tikšanos Berlīnē, kurā sešas stundas centās risināt ieilgušo Ukrainas konfliktu. Jau pirms sanākšanas visi teica, ka pārāk daudz no sarunām gaidīt nevajadzētu. Iznākums - Minskas vienošanās ieviešanas "ceļa karte". Viesi studijā: žurnālists - Krievijas un Ukrainas norišu pārzinātāju Aleksejs Grigorjevs un Vidzemes augstskolas starptautisko attiecību lektors Jānis Kapustāns. Vēl raidījumā Drošības policija skaidro, ko varam mācīties no ārvalstu dienestu pieredzes saistībā ar terorisma novēršanu; pievēršamies arī haotiskajam Eiropadomes samitam un vērtējam Valonijas pavalsts iestāšanos pret Visaptverošo ekonomikas un tirdzniecības nolīgumu starp Eiropas Savienību un Kanādu, jeb CETA līgumu. Kurš galu galā noteiks to, kāds būs Brexit? Pagājuši tieši četri mēneši, kopš briti nolēma, ka vēlas redzēt savu valsti pametam Eiropas Savienību. Oficiāls izstāšanās process vēl nav sācies, britu premjerministre Terēza Meja solījusi to uzsākt ne vēlāk kā nākamā gada martā, bet jau šobrīd tiek spriests gan par to, kādas būs britu pozīcijas sarunās, gan arī par to, kādā valodā sarunas notiks. Šis mēnesis ir bijis visnotaļ interesants „Brexit” jautājumā. Mēneša sākumā notika britu konservatīvās partijas konference, kurā Mejas teikto daudzi iztulkoja, kā signālu “smagam „Brexit””. „Mēs nepametam ES šodien, lai atkal atteiktos no imigrācijas kontroles, un mēs neizstājamies tikai, lai atkal atgrieztos Eiropas Savienības tiesas jurisdikcijā. Tā pat kā vienmēr starptautiskās sarunās, tā būs vienošanās, tas prasīs dot un ņemt. (...) Bet esat pārliecināti - šis būs darījums, kas der Lielbritānijai,” sacīja Meja. Lai gan klātesošie un noteikti arī gana liela britu sabiedrības daļa to uztvēra kā pozitīvu lietu, tomēr ir kvartets, kas par Mejas paziņojumu nepriecājas – tā Ziemeļīrija, Velsa, Skotija un britu mārciņa.

Our TOPPODCAST Picks

Follow Us

Stay Connected

Related Podcasts

Links

Stay Connected